Tradicionāli izveidojies priekšstats, ka olas satur daudz holesterīna. Tas ir par pamatu, ka daži cilvēki atsakās no to lietošanas uzturā.Olas pamatā satur olbaltumvielas, taukvielas, ūdeni, minerālvielas un vitamīnus. Olas olbaltums ir pilnvērtīga olbaltumvielu avots, kā arī satur kalciju , jodu u.c. minerālvielas. Olas dzeltenums sver aptuveni 20 g. Tas satur dažādas taukskābes, tanī skaitā holesterīnu, A, D, E un B grupas vitamīnus un minerālvielas. Vienā olas dzeltenumā ir līdz 210 mg holesterīna.[LEFT]Parunāsim par olām, jo tuvojas Lieldienu laiks ar olu krāsošanu, ripināšanu un sišanu, un protams arī ēšanu. Bet neēdam tās jau tikai Lieldienās. Bez olām kārtīgai saimniecei neiztikt! No olam var pagatavot gardas maltītes un uzlabot ēdienu garšu, izskatu un vērtību.
Olas pamatā satur olbaltumvielas, taukvielas, ūdeni, minerālvielas un vitamīnus. Olas olbaltums ir pilnvērtīga olbaltumvielu avots, kā arī satur kalciju , jodu u.c. minerālvielas. Olas dzeltenums sver aptuveni 20 g. Tas satur dažādas taukskābes, tanī skaitā holesterīnu, A, D, E un B grupas vitamīnus un minerālvielas. Vienā olas dzeltenumā ir līdz 210 mg holesterīna.
Olas ir lielisks A vitamīna avots, ja vistas uzturējušās ārā un ēdušas zaļumus. Dzeltenumā vairāk ir mononepiesātinātās nekā piesātinātās un polinepiesātinātās taukskābes. Bez tam, olās ir tieši tās taukskābes, kas vērtīgas sirds veselības saglabāšanai, jo samazina asins tromba veidošanās risku sirds asinsvados. Iespējams , ka tās uzlabo arī insulīna darbošanās spēju. Pētījumos noskaidrots, ka svarīgs ir ne tikai holesterīns, bet arī tā attiecība ar leticīnu. Lecitīns iedarbojas pretēji holesterīnam.
Olas dzeltenumā lecitīna daudzums var sasniegt 10%. Tas ir gandrīz 4 reizes vairāk kā holesterīns. Tāpēc pilnīgi no olu lietošanas uzturā nebūtu jāatsakās. Pieaugušam cilvēkam iesaka ēst līdz 3 olām nedēļā. Lecitīns ir fosfatīds, tātad olas dzeltenums ir viegli izmantojamā organiskā fosfora avots. Olas dzeltenums satur arī dzelzi.
Olās nav balstvielu, tāpēc gremošanas traktā tās pilnīgi uzsūcas.
Biežāk uzturā lieto vistu olas , retāk pīļu , zosu, strausu un paipalu olas. Labāk ir izvēlēties lietot viegli vārītas olas, kā ceptas. Tā saglabājas olu vērtīgās sastāvdaļas un nepieaug kaloriju daudzums. Tomēr tikai olu lietošana uzturā nevar aizstāt sabalansētu un veselīgu uzturu, kur olbaltumvielu un taukvielu daudzums ir līdzsvarots. Tāpēc ēdienkartē jāiekļauj arī augļi, dārzeņi un pārējie produkti.
[/LEFT]Vistu olas vidēji satur
32% dzeltenuma
56% baltuma
12% čaumalas
Olas baltums
Ir pilnvērtīgs olbaltums, jo satur visas neaizstājamās aminoskābes
Ogļhidrāti - glikoze, glikogēns
Minerālvielas – S, K, Na, Ca, Fe, P, Mg
Mikroelementi – J, Cu, Zn, Mn, Pb
Nav nemaz tauku
Nedaudz B grupas vitamīni
Olas dzeltenums
Vērtīgākā olas sastāvdaļa:
jo tajā daudz neaizvietojamo aminoskābju,
sakoncentrēti visi tauki un tiem līdzīgas vielas
(pārsvarā nepiesātinātās taukskābes - linolkābe, oleīnskābe)
Taukiem līdzīga viela- leticīns, kura sastāvā fosfors, kam liela nozīmē nervu sistēmas barošanā
Minerālvielas tādas pašas kā baltumā, tikai citādā daudzumā
Taukos šķīstošie vitamīni A,D,E, nedaudz K (vairāk kā gaļā)
Ūdenī šķīstošie - B grupa
Ogļhidrāti –glikoze, galaktoze
Olu uzglabāšana
Tīrās, vēsās telpās
No -2⁰C līdz +2⁰C, bet ne augstāk ka 15 ⁰C
Relatīvais gaisa mitrums nedrīkst pārsniegt 80 -85%
Straujas temperatūras svārstības paātrina olu bojāšanos
Telpas temperatūrā ieteicams līdz 28 dienām, bet ledusskapja režīmā 3-4 mēnešus
Visvērtīgākās ir 7 līdz 10 dienām nogatavinātas olas
Jēlas vai termiski apstrādātas olas?
Svaigām olām, salīdzinot ar vārītām, ir vairāki trūkumi.
Pirmkārt, ēdot svaigas olas, ir risks saslimt ar salmonelozi.
Otrkārt, olu baltums satur specifisku olbaltumvielu avidīnu, kas saista biotīnu (vienu no B grupas vitamīniem) un neļauj tam uzsūkties. Lietojot uzturā daudz jēlu olu, var izveidoties biotīna trūkums organismā. Olas vārot, avidīns sadalās un biotīns netiek saistīts.
Treškārt, jēlas olas vairāk nekā vārītas veicina holesterīna uzkrāšanos asinīs.
Tiesa gan, jēlām olām ir arī pozitīvas īpašības - piemēram, to baltums efektīvi samazina pārmērīgu skābes daudzumu kuņģī. Olas vārot, lecitīns un citas vērtīgās uzturvielas bojā neaiziet. Nevajadzētu olas vārīt ilgāk par desmit minūtēm.
olas dzeltenumā ir daudz holesterīna, taču olas dzeltenums satur arī lecitīnu – vielu, kas palīdz izvadīt holesterīnu no organisma. Problēmas rodas tāpēc, ka olas tiek ceptas (augstas temperatūras ietekmē daļa lecitīna zaudē savu iedarbību) un, gatavojot ēdienu, tām tiek pievienoti holesterīnu saturoši produkti: sviests, desa, speķis, šķiņķis
avoti: http://smiltenestehnikums.lv/index.php/ ... ete-pudane (Prezentācijas -> Olas)
http://www.diabets.apollo.lv/saule12.ph ... m=&ucat=7&
http://www.noslepums.lv/index.php/nosle ... sti-ir-ola
http://www.calis.lv/atputa/svetki/lield ... -par-olam/