Fluors :
Fluors (avots: alumīnijs, mēslojumi, ūdens ar fluoru) – rada skeleta un zobu bojājumus.
Amerikā uz zobu pastām, kuras satur fluorīdus, izvietoti uzraksti, kas vēsta par nepieciešamību vērsties pēc mediķu palīdzības vai saindēšanās informācijas centrā gadījumā, ja nejauši nācies norīt vairāk zobu pastas nekā ierasts. Vai zobu pasta apdraud mūsu veselību?
Video par fluoru (Angliski)
Fluors (avots: alumīnijs, mēslojumi, ūdens ar fluoru) – rada skeleta un zobu bojājumus.
Amerikā uz zobu pastām, kuras satur fluorīdus, izvietoti uzraksti, kas vēsta par nepieciešamību vērsties pēc mediķu palīdzības vai saindēšanās informācijas centrā gadījumā, ja nejauši nācies norīt vairāk zobu pastas nekā ierasts. Vai zobu pasta apdraud mūsu veselību?
- Amerikāņu pētnieks Vels Valerians (Val Valerian) apkopojis dažādus pētījumus un informācijas avotus, vecākais no kuriem datēts ar 1855.gadu, kuri liecina, ka fluorīdi ir cilvēka organismam kaitīga, toksiska viela. Viņa 1997.gadā publicētajā ziņojumā minēts, ka šie un citi līdzīga satura pētījumi pēc II Pasaules kara tika pasludināti par konfidenciāliem.
- Amerikas Pārtikas un zāļu administrācijas pārstāvji atzinuši, ka cilvēka organismā drīkst nonākt tikai ļoti niecīgs daudzums fluora jonu. Tiklīdz šī norma ir pārsniegta, fluora jons var reaģēt ar kalcija jonu un magniju, radot indei līdzīgu vielu cilvēka asinīs, kas var izraisīt sirds un muskuļu darbības problēmas. Bet to, cik daudz fluorīdu uzņemts, nekad nevar zināt.
- Amerikāņu zinātnieks John R.Lee ir guvis apstiprinājumu tam, ka fluorizētā dzeramā ūdens labās īpašības patiesībā ir propaganda, kura izvērsta, lai atbrīvotos no blakus produktiem, kas radušies mēslojuma un alumīnija izstrādājumu ražošanas procesā. Viņš ir atklājis tiešu saikni starp fluorīdu lietošanu un osteoporozi - skeleta sistēmas saslimšanu, ko raksturo kaulu masas samazināšanās.
- Amerikā dzeramajam ūdenim fluorīdi tiek pievienoti jau vairāk nekā 50 gadu. Lai gan amerikāņu zobi kļuvuši veselāki, vēl aizvien nav neapgāžamu pierādījumu, ka tas noticis tieši šī iemesla dēļ. Turklāt Amerikā dažu pilsētu iedzīvotāji pēc iepazīšanās ar mediķu secinājumiem un zinātnieku pētījumiem ir panākuši, ka viņu pilsētās dzeramais ūdens vairs netiek piesārņots ar fluorīdiem.
- Epidemioloģiskie pētījumi ir atklājuši sakarību starp palielinātu vēža slimnieku skaitu pilsētās, kur lieto fluorizētu ūdeni, salīdzinot ar tām pilsētām, kur fluorīdus ūdenim nepievieno
- Krāna ūdenī ir paaugstināts fluora daudzums, kas var radīt brūnus pleķus uz zobiem, padarīt tos krītainus. Ja tiek uzņemti preparāti ar kalciju, tad ūdenī esošais fluors neļauj kalcijam uzsūkties. Tiem, kuri cieš no sirds asinsvadu slimībām, ir bīstami lietot ūdeni, kurā ir paaugstināts nātrija daudzums. Vecāka gada gājuma cilvēkiem krāna ūdens ar paaugstinātu ķīmisko vielu klātbūtni apgrūtina nieru darbību, bet liels amonija daudzums dzeramajā ūdenī izraisa toksiskos urēmijas efektus.
- Fluoru pievieno arī Stepes Minerālūdenī kas nopērkams Latvijā.
- Katra zobu pastas tūbiņa satur nāvējošu fluorīda devu. Anglijā reklāmdevēji reklamē zobu pastas ar fluorīdu kā veselīgas, turpretī Amerikā Pārtikas un zāļu pārvalde pieprasa, lai uz iepakojumiem būtu norādīts brīdinājums par iespējamo kaitējumu veselībai. /Pats Tomass (pārpublicēts no žurnāla «The Ecologist»
2004.gada oktobra numura)/ - fluoroze: izraibina un dzeltina zobus, jo īpaši bērniem;
- osteoporoze: uzņemtais fluorīds izspiež no kauliem kalciju;
- alerģiskas reakcijas;
- indīgs: tā uzņemšana var izraisīt siekalošanos, nelabumu, vemšanu, vēdergraizes un caureju.
- 100 ml lielā «ģimenes» zobu pastas tūbiņā ir pietiekami daudz fluorīda, lai nogalinātu mazu bērnu
Video par fluoru (Angliski)
Hlors :
* Kopumā hlors vairāk vai mazāk ir vainojams pie tūskām/ šķidruma aizturēm, imūnsistēmas pasliktināšanos, paaugstināta asinsspiediena, dažādu vēža veidu riska palielināšanās. Ieelpojot: klepus, smakšanas, krūšu sāpēm, plaušu tūskām, astmas, galvassāpēm, zilas ādas krāsas, sliktas dūšas, vemšanas
Video par hloru (Angliski)
* Latvijas ūdens apgādei izmanto upju un ezeru ūdenskrātuves, gruntsūdeņus. Ūdens tiek apstrādāts, filtrēts, attīrīts (piemēram, ar oksidēšanu, hloru, ozonēšanu). Gan Latvijā, gan citur pasaulē saražotais ūdens daudzums dzeršanai tiek izmantots tikai 1 – 2 procenti. Tas rada aizdomas, ka tā attīrīšanai netiek izmantoti augstas kvalitātes attīrīšanas līdzekļi, žēl labu līdzekļu, ja tie tiek, piemēram, “noskaloti podā”.
* Ja meklē var atrast vēl daudz vairāk, šis raksts ir tikai ieskatam.
* Vielas kas atrodamas zobu pastās:
- Hlors, kuru var saturēt krāna ūdens, vārīšanās rezultātā veido vielas, kas var sekmēt ļaundabīgu audzēju attīstību.
- Hlors, parazīti un smagie metāli - ar tiem vari sagandēt veselību, gan dzerot ūdeni no krāna, gan ejot dušā vai vannā. Pētījumi ir pierādījuši, ka hlors un tā blakusprodukti var būt saistīti ar tādām nopietnām saslimšanām kā zarnu trakta un urīnpūšļa vēzis. Lielākā daļa cilvēku nemaz nenojauš, ka, ejot dušā, šīs kaitīgās vielas atstāj iespaidu uz viņu veselību.
- Centieties nedzert hlorēto krāna ūdeni, hlors nogalina baktērijas ne tikai ūdenī, bet arī zarnu traktā, bet zarnu trakta labās baktērijas ir lielākais imunitātes orgāns. Starp citu, hlors, vārot ūdeni, pāriet kaitīgā nešķīstošā savienojumā. Krāna ūdeni pirms vārīšanas nepieciešams turēt atvērtā traukā, lai hlors izgarotu.
- Vēža risks cilvēkiem kuri ikdienā lieto hloru ir par 93% lielāks nekā tiem kas nelieto.
* Kopumā hlors vairāk vai mazāk ir vainojams pie tūskām/ šķidruma aizturēm, imūnsistēmas pasliktināšanos, paaugstināta asinsspiediena, dažādu vēža veidu riska palielināšanās. Ieelpojot: klepus, smakšanas, krūšu sāpēm, plaušu tūskām, astmas, galvassāpēm, zilas ādas krāsas, sliktas dūšas, vemšanas
Video par hloru (Angliski)
* Latvijas ūdens apgādei izmanto upju un ezeru ūdenskrātuves, gruntsūdeņus. Ūdens tiek apstrādāts, filtrēts, attīrīts (piemēram, ar oksidēšanu, hloru, ozonēšanu). Gan Latvijā, gan citur pasaulē saražotais ūdens daudzums dzeršanai tiek izmantots tikai 1 – 2 procenti. Tas rada aizdomas, ka tā attīrīšanai netiek izmantoti augstas kvalitātes attīrīšanas līdzekļi, žēl labu līdzekļu, ja tie tiek, piemēram, “noskaloti podā”.
* Ja meklē var atrast vēl daudz vairāk, šis raksts ir tikai ieskatam.
* Vielas kas atrodamas zobu pastās:
Avoti: http://woman.delfi.lv/health/medicine/f ... d=33696719 ; http://www.ekozeme.lv/partika/krana-ude ... ai-nedzert ; http://www.magazini.lv/lv/aktuali/vesel ... dzert.html ; http://woman.delfi.lv/gimene/maja/pieci ... d=36525631 ; http://www.medusmaize.lv/index.php?opti ... 21&lang=lv ; http://www.tahoewaterfilters.com/articl ... angers.php ; http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=74&what=50 ; http://www.acu-cell.com/fcl.html